|
| updated 16.07.08 18:31 16.07.08 17:09 |
Московская барышня   | Гоу..На родину !) |
ru |
и так..надоело мне ..в Демоне сидеть,за зомби бегать :о)
Пойду соберу вещи и бегом на родину..в любимый Сан сити :)
Mood: наглое 
|
| Comments: 5 | |
| |
|
|
| 16.07.08 15:04 |
Мышь Убийца | Движение это жизнь. |
ru |
Купили два велика: STELS navigator 530, катаемся по всему Питеру, вчера около 40 км проехали, сегодня приходим в себя... Вот думаем, куда бы можно было доехать на велосипеде, что бы отдохнуть на природе?
|
| Comments: 15 | |
| |
|
|
| updated 16.07.08 15:00 16.07.08 14:58 |
Мышь Убийца | Здоровое Питание. |
ru |
Посмотрели с мужем фильм "осторожно еда": отказались от всех продуктов содержащих ГМО и E -??? (консерванты, красители, ароматизаторы, усилитель вкуса и т.п. ) Сейчас по 5каналу передача про колбасу, колбасу мы тоже исключили из рациона, вообще больше не берём колбасу, сосиски, пельмени... Покупаем мясо, птицу, офощи и фрукты.
Не пьём лимонады, никакого фастфуда (не смогли отказаться только от ПИЦЦА ХАТ "берём только маргариту")
так как в прошлый раз взяли мясную пицу, и заметили, что вместо мяса на пицце соя - спросили официантку - та замялась и начала обьяснять, что в пицце не много сои... Захотим сои - купим сами! Ещё от шоколада не смогли отказаться.
|
| Comments: 6 | |
| |
|
|
| 15.07.08 14:45 |
Vasja Krjakin | Vagonu Parks |
ru |
Agrs rīts, sēžu uz siliņa, pīpēju kuro cigareti, spļaudos. Aiz krūmiem piebraudz kaut kāds lūznis, norūcas un noslāpst. Izkāpj Eižens Petrovičs, uzšuj ar durvīm riktīgi, nolamājas, vairākas reizes iesper ar kāju pa mašīnas sāniem, aizmuguri. Pirmo reizi tik sanervozējies. Vaigi nokritušies, matus palaidis nedaudz garākus, kuros nu jau sitas sirmas.
-Kuce! Sasodīta grabaža! - bļaustās savā nodabā līdz pēkšņi nedaudz iztrūkstas, mani laikam pamanīja, - Sveiki - metas apkampienos, man pat neerti palika.
Izvelk no žaketes apakšas milzīgu stroķi, spīdīgs revolvers. - Re, patīk? - joprojām esmu bez vārdiem, šis tik apmet to pāris reizes ap pirkstu kā kovbojfilmās un veikli noslēpj atpakaļ.Jūtos nedaudz sašutis.
Pēc īsas ieskatīšanās telefonā konstatēju ka ir pus seši, bet termometrs pie atslēgām rāda 29, un pēdējās pustundas laikā pacēlās par 2,5 grādiem. Neko labi neizskatās, bet šis saģerbies kā uz masku bali, spīdīgs uzvalks, krekls balts, kurš nu jau nav tas svagākais, vietām slapjš no sviedriem.
-Desmito reizi slāpst, viss rīts sapists, kaut kas nav kārtībā ar vadiem - sāk želoties, es joprojām neesmu izdevis ne skaņas. Manī pamostas kaut kas no žēlsirdīgās māsas, piedāvājos palīdzēt, tik aiziešu tēju noņemšu no plīts.
Iestumjam kopīgiem spēkie pēleku fordiņu ar atmetamo jumtu, kuram vadītāja sāns nospārdīts tā, ka durvis lāga neveras ciet un vietām krāsa jau lobās bukšu vietās. Padodas viegli, pirmajos metros ierūcas kā bitīte un dūkdams aiznesas aiz mājas līkuma. Spilgtās saules apžilbis stāvu ceļa malā un riktēju no paciņas pēdējo cigareti bez filtra, kā piebrauc Eižens. Apmetis ap māju ātru līkumu, un nu taurē pa visu pagalmu. Nu dirsā, nodomāju, pamodinās visus kaimiņus, kas vēl palikuši manā graistā.
-Negribi pabraikties? Bus vēsāks, aliņs arī ir - tādam piedāvājumam nevaru pretoties. Drīz būs vairāki gadi kā neesmu nearko braucis, ne redzējis ko braucamu. Kur braucam nezinu un nav ko piedrazot galvu. Izbaudu vēju. Braucam diezgan ātri, starp kalniem parādas pilsētas siluets. - Rīga? - vienaldzīgi noprasu
-Nē, Vagonu parks, tu kurā laikā dzīvo?
-Nēesmu bijis ārpus laukie kādu laiciņu.
-Var redzēt ka nēesi diezko sajūsmā.
-Nevisai, smacīgi paliek, debesis arī nav diez ko manas, tumšos mākoņos, kokiem lapas nomelnējušas - pēc ilgākas pauzes turpinu, kad esam nobraukuši savus kārtējos padsmit kilometrus.
Un te šis atplaukst, kā nokļuvis savā pasaulē, sāk stāstīt. Nē, drīzāk ātri murmināt nesaprotamā man valodā, siekalas šļakstās uz vējstikla, rokas ik pa laikam uzsit pa tauri, no kā kokos sēdiešās vārnas trauksmaini noķērcas, bet prom nelido.
Izlidinājis kārtējo cigareti, saķeru galvu, paberzēju deniņus.
-Apklusti maita, - noķērcos sev svešā balsī, - runā man soprotamā valodā vai klusē! Kas tās par murmināšanas lēkmēm?
-Tās nav nekādas murmināšanas lēkmēs, - slaukot putas no lūpām, ietur nelielu pauzīti lai atskatītos uz mani, - tā ir oficiālā Vagonu parka valoda, nu jau 4 gadu.
-Jauki, neesmu bijis pilsētā savas nieka desmit vasaras, pazīt neko nevar.
-Tu gan petrasjans, dzīvo pārsimt kilometrus no ...
-237 kilometrus no Lubanās ielas 9, - noblaujos, kārtējo reizi. Droši vien uz mani nelabi iedarbojas pilsētas gaiss, kuru kādu laiciņu neesmu elpojis.
-Ā, -domīgi novelk Eižens, - negribi pamēģināt? - un izvelk veselu paku ar apzīmētam papīra strēmelēm.
Nu sāku nedaudz nervozēt, māc nejauka priekšnojauta.
-Vecaimātei vēstuli aizsūtīt nevēlies? - domīgi nobrauc ar mēli pāri veselai loksnei, uzdzer aliņu un atkārto. Norauj pāris kvadrātus ar zobiem un atstāj mutē.
Galvā viss sagriežas, mākoņi savelkas vēl ciešāk un kuņgis neiztur pirmo reizi pa visu ceļojuma laiku. Apvēmis visas labās durvis, nedaudz vējstiklu no iekšpuses un bijušā kolēģa glīto uzvalciņu stāvu ceļa malā un tinu cigareti. Sen nebiju pīpējis. Minūtes desmit droši vien.
Eižens skraida ar pudeli augšā lejā pa zaļiem putekļiem klāto grāvja nogāzi. Pudelē droši vien ūdens no grāvja, ar ko viņš mēģina nomazgāt vējstiklu, un savest kārtībā beņķus. Labi ka pats tiku sviekā cauri, es tam ūdenim klāt neskarto, ja tas vispār ir ūdens. Izvelk no bardačoka pudelīti ar dzeltenu šķidrumu un sāk smidzināties pa mašīnu. Patīkams aromāts izplatās.
-Hugo Boss, - šoferīts nosaka, šūpojot tā dīvaini galvu no labās uz kreiso kā pūlksteņa svērtenis to dara.
Ar pāris pūtieniem bij pa maz, un ātri vien varēja sajust pilsētas aromātu, kodīgos dūmus un tvaikus, kas plūda no desmitiem dūmēņu. Sarkan-bat-sarkani krāsotie dūmeņi bija redzami visapkārt, no visiem plūda pelēki dūmi, kas turpat nolaidās uz zemes.
Daži metri nost no ceļa, grāvim pāri un elpot nav ko. Gaiss, kodīgs, rāva iekšas ārā pirmajos elpas vilcienos un turoties pie kakla vārties putekļos. Ar šādu jauku ievadu sākās mūsu sarunas turpinājums.
Nebija ne mazākās nojausmas ka ir tik slikti, pāris gadus neko nebiju dzirdējis par pilsētas dzīvi, ciemiņi bieži negadās, bet ja gadās neko daudz nerunā.
-2009 vasarā, kad Krievu Savienībā nāca Putins, - smaidot novelk Eižens
-Tu mazāk ēd to draņķi, - nomurminu sev gar degunu, bet izskatās ka viņš mani nav dzirdējis un turpina pat neieturot pauzi.
-Federācija mainījās. Nedēļas laikā 8 republikās tika gāzta valdība. Piecos parlamentos sēdes laikā izlaida kaut kādu gāzi ko tagad lieto pie katras vajadzības.
-Paķēra?
-Tu mani vari neklausīties un kāpt ārā, vai apēs kādu gabaliņu skābes un turpināsim ceļu. Šis ir vienīgais drošais pretlīdzeklis pret medvežku, - nedaudz ietur pauzīti, bet nesagaidīja ka es ko jautāšu turpināja tikpat pasīvi, - ko krievi nejauši atklāja savās piekaspijas ogļu raktuvēs vēl padomijas laikā. Raktuves toreiz slēdza, strādiekus atstāja pazemē. Bojā gāja vai tika nogaināti visi izņemot Putinu, kas toreiz bija jaunākais raktuvju sekretārs un kādu jauni censoni, ķīmiķi, kurš spēja izdalīt noslēpumaino vielu no oglēm, kas nogalināja visus kas ieelpoja tās tvaikus. Medvedevs viņu ja pareizi atceros sauca, viņš vēl bija pāris gadus prezidents, ja tādu atceries...
-Tas kurš nopirka Eirovīziju un hokeja čempionātu? - mēģininu pajokot.
-Tas pats kuram atteica pārdot Eiropas čempionātu futbolā 2008, - iesmējās Eižens, iedzēra aliņu, izrāva man no rokas cigareti un ar veiklu knipi aizsvieda to pāri grāvim.
Cigarete gaisā apmeta dažus kūleņus un atsitusies pret neredzamu vairogu aizdegās zilās liesmās. Man notirpa kāju pirksti un es apvēmos vēlreiz. Šoreiz paspēju izbāzt galvu aiz ''borta''. Vēmekļi lidoja prom no mašīnas, tie kas bija tikuši kādu metru tālāk aiz melnā bardjūra atdūrās tajā pašā sienā kur mana nenopīpētā cigarete un arī uzplaiksnīja.
-Nebāz galvu tik traki ārā, - joprojām pašapmierināts turpināja Eižens, - nav nekādi joki, Igauņu izgudrojums. Gandrīz pa 94% aiztur medvežku, kas izdalās dedzinot nolādētās krievu ogles. Patērē daudz enerģijas, bet to subsidē Eiropas Savienība, apmaiņā pret latvijas rapsi ko selekcionējuši Krievijas labākie botāniķi Kļavinš un Ādamsons,..
-Krievijas? - bet manu izbļāvienu nemaz nedzirdēja, vai meistarīgi palaida gar ausīm kā tas notika jau ne pirmo reizi mūsu sarunas laikā.
-..aug kā negudrs, bet tikai mūsu, ogļu kvēpiem piedirstajā dzimtenē. Patīk eiropas birokrātiem braukt mašīnās, un grasās to darīt arī turpmāk, bet arābu naftas caurumi vairs nav tie kas pirms pieciem gadiem, un arī Ziemeļjūras, un Meksikas līča urbumi izsīkuši. Toties ķīnieši gan sūkņē bēdu nezinot. Tā vismaz runā eiropas un arī krievijas valstsvīri, bet droši neko nevar zināt, ķīnieši noslēgušies, apšāvuši visus baltos, vai iespundējuši cietumos, noslēguši visas robežas un pat diplomātiskos sakarus neuztur ar citu pasauli. - noslauka pieri, noskatās uz manu izbrīnīto seju, tādas izbrīnas grimases savu mūžu nav vilkusi, nemaz nebiju iedomājies ka spēju tā darbināt sejas muskuļus.
Diezgan daudz biju palaidis garām dzīvojot nieka 237 kilometrus no pilētas centra. Ar četrām govīm, pārdesmit kaimiņa vistām un saujiņu kaimiņu..
Kā man gribas ceptu vistu, bet nē, nav manas, kaimiņa. Ne pa kādu naudu. Gribēji, varēji dabūt olas, bet vistu ne, tas viņam svēts dzīvnieks, tāpat kā indiešiem. Tfu, maita, stulbais auns. Kā var sajaukt ar govi? Man galvā tas kopā nekādīgi neštimmējas, es pat viņam grāmatu iedevu, bildēs atradu, bet nē, šis ar savām vistām. Jums viņu vajadzētu redzēt, kad viņš ņemas tās vistas pucēt savos iedomu svētkos, kas viņam ir katru astoto vakaru. Pats sapošas, uzvel pelēku 60-to gadu uzvalciņu, bikses kuras sniedzas knampi līdz potītēm. Melnas boulinga kurpes ar baltu purngalu un labi padilušu papēdi. Kurpes kādus divus, varbūt trīs izmērus pa lielu. Kurpēm aizmugure labi nobradāta, tā ka var klasificētt tās nevis kā bolinga kurpes, bet ''modīgas iešļūcenes''. Svētku reizēs viņš spēlē akardeonu, vai bajānu. Nav tā ka man nepatiktu tāda mūzika, bet nekāds dižais mākslinieks viņš nav.
Kaut ko tādu es atceros. Ķīnieši dumpojās arī tad, kad es vēl dzīvoju pilsētā, ko tādu savu mūžu nebūtu iedomājies, solījās izraisīt vispasaules krīzi palaižot tirgū miljardus dolāru, tādu variantu pieļāva pat paši amerikāņi, bet nē šie izdomāja ko interesantāku. Nolēma paši iztikt bez pārējās pasaules, ja nav tad nav, nevajagot viņiem nekādu noieta tirgu, zaļie smirdīgie papīrīši nav nesūda vērti un uzblieza valstī absolūtu komunizmu. Tas pat krieviem nebija izdevies, bet šie paņema un pāris gados saveda visu ideālā kārtībā.
Kīnā pirmās nepieciešamības preces, tādas kā pārtika, drēbes, jumts virs galvas un seks ir visiem pa brīvu. Pats interesantākais esot ar darbu. Tas esot brīvprātīgs, bet strādā visi. Ir protams izņēmumi, bet problēmas nesagādā. Strādāt negribētājus vienkārši pakar. 2011 gadā esot pakārti tikai 271ooo ķīniešu, kas gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, un četeiz mezāk nekā divus. Bezdarbnieku problēmu ķīnieši atrisina diezgan labi, par to liecina kaut vai šī statistika un to aģentu ziņojumi kuriem izdevies izkļūt ārā sveikiem un veseliem.
Mans ceļabiedrs bij palicis pavisam bez elpas. Gaiss kļuva kodīgāks un arī man sāka trūkt gaisa. Mūsu brauciens tuvojās pilsētas centram. Dūmeņu kļuva arvien mazāk un tie ar katru nobraukto kilometru ko pietuvojāmies pilsētas vēsturiskajam centram kļuva arvien garāki. Mašīnas pa ielām bieži nebrauca. Nevar nemaz salīdzināt ar 2008 gadu, kad uz ielām veidojās korķi. Ielas bija pavisam citas. Sliedes, dzelzceļa sliedes vijās pa visu pilsētu. Vagoni ripoja nepārtraukti, bieži nācās bremzēt lai neuztriektos virsū. Neskatoties uz intensīvo vagonu satiksmi luksaforu gandrīz nebija. Arī dzelzceļa pārbrauktuves bija retums, tikai tajās vietās kur es tās atceros un vēl dažas jaunas.
-Esam gandrīz galā, - nopūtās Eižens, kad bijām kādu stundu braukuši pa pilsētu klusājot, - šī ir bijusī Vagonu parka dzelzcela pietura. Pazīsti? Nu ja, šeit nekas daudz nav mainījies, vienīgi sauc tagad par Šleserparku, - sadrūmis aprāvās
Biju diezgan šokēts kad attapos bijušajā Vagona parka dzelzceļa pieturā. Apkārtne bija pārvērtusies, bet cietums stāvēja tur pat. Matīsnieks bija uzfrišināts, vecais jumts nomainīts, bet paspējis jau kārtīgi noputēt, gājēju tilts bija pērvērties, kļuvis nedaudz platāks un automašīnam pielāgots; uzbrauktuve diezgan pastāva, un josla arī tikai viena.
Stāvēju kā apstūlbis, kad Petrovičs sāka viens pats mēģināt iestumt savu veco fordu. Biju kā sastindzis redzot panesamies garām zirga pajūgu. Savu mūžu Rīgā tadus zvērus nebiju sastapis. Nepatīk man lieli dzīvnieki, kur nu vēl kad tie joņo pa pilsētas ielām. Kā vēlāk man pastāštīja tie izrādījušies noturīgi pret medvežkas tvaikiem, tie ejot zirgiem pie sirds labāk nekā kalnu gaiss. Ticēt jau negribējās, bet es arī nevarēju iedomāties ka pats pārvākšos uz laukiem. Tagad to esot pa pilnam.
Eižens sāka atkal kautko murmināt man nesaprotamā valodā. Fords vēl joprojam nebija izkustējies, tāpēc gāju palīgā, pa diviem tas mums izdevās ātri. Domāju ka brauksim talāk, bet durvis man bija slēgtas. Motoriņš rūca un taisījās jau ripot augšā uz pārbrauktuves, kad es nevisai apmierināts ar radušus situāciju, ka mani atved nezin kur un atstāj pārliecos pār labās puses durvīm un aizķēris ar pirkstu galiem vaļēji atstātos aizdedzes vadus tos parāvu. Tie padevās viegli un mašīna atkal apklusa.
Klusums ilgi neturpinājās, tagad dūca Eižens. Tonis ar katru sekundi pieauga, līdz sasniedz neidomājumus apmērus. Viņš bļāva, bļāva nelabā balsī, tādu es nemaz nebiju agrāk dzirdējis. Labāk necitēču, jo bļaušana nekādu derīgu informāciju nesatur. Cilvēks tādos uzbudinājuma brīžos sarunā visādas muļķības, arī tādas kuras nemaz negribētu teikt.
Kamēr šis bļaustījās un žestikulēja pa visu pasuli mums no muguras piebrauca sudrabots BMW. Smuks auto — trešā sērija; 1997 gada modelis. No BMW izlec šoferītis un sāk kliegt.
-Sviest! Lošara, kas tas tāds? Ceļabiedri nav vajadzīgi! Tev teica vienam!
Es uzreiz nepazinu, kas mūs apciemojis. Mūsu kopīgais priekšnieks Janka. Bijušais, bet veinalga. Nosirojis līdz pēdējam matam, mati nedaudz līdz pleciem taisni atsukāti atpakaļ, joprojam vēcā ādas jaka neskatoties uz karsto un smacīgo laiku. Vai es vienīgais šajā pilsētā esmu vieglās lina biksēs un kreklu īsām piedurknēm? Te viņš atpazina. Uz mirkli apklusa. Arī Eižens pieklusa. Iestājās tāds kā neveikls klusuma brīdis, vismaz man tā likās, kad atsākās vis no gala.
-Kur skābe?
-Kas notiek?
-Es viņu nemaz negribēju ņemt līdzi.
-Tulit būs Garais, jālasās prom.
-Nav laika skaidrot. Braucam!
-Nevaru, kuce izrāva vadus!
Pēdējais laikam par mani, bet ņemot vērā notikumus kas risinājās dažas minūtes vēlāk es ļaunu prātu neturu. Kurš ko īsti vēl bļāva nevaru atcerēties, un tas nav tik svarīgi, jo cik man likās neviens nevienu neklausījās, līdz uz tilta pa kuru mēs tiko grasijāmies braukt parādījās apvidus auto, ar iedegtiem jumta lukturiem. Par spīti dienasgaismai tie apžilbināja mūs trīs un mēs uz mirkli sastingām.
Kad es attapos es gulēju uz zemes, saķēris galvu kura asiņojaman, man blakus mētājās divas somas ar papīra strēmelēm piesūcinātām ar LSD un nedaudz tālāk atspiedies pret forda riteni gulēja Eižens ar nedabīgi bālu seju. Krekls bija viscaur sarkans, kaklā caurums, kuram tam nevajadzēja būt. Sašauts. Saušanas vairs nebija, bet kādus metrus piedspatsmit tālāk skaidrjās pieci cilvēki. Viens no viņiem bija Janka, sirmos matus nevarēja neatpazīt. Otrs droši vien Garais, spriežot pēc auguma, kas gandrīz divas galvas pārāks bija par cilvēku dzelceļnieka zili oranžajā formastērpā, kurš likās pazīstams, bet īsti nebiju pārliecināts. Pārējos divus nepaspēju riktigi apskatīt, jo ņēmu kājas pār pleciem.
Lielas izvēles, kur skriet nebija, pāris metru tālāk krauja, lejā dzelzceļa sliedes un vairāki desmiti vagonu sastāvu, no kuriem daudzi kustējās abos virzienos. Nu ko, bija tikai veseliem kauliem jāpārvar krauja. Kamēr šie tur runājās sabāzu kreklu biksēs, piestūķēju kabatas ar labumiem no somas, sabāzu azotē nedaudz lai netraucē skriet, ja būšu vēl skrējējs un devos prom.
Rāpoju pa putekļaino asfaltu, līdzi vilgdams abas somas, kas laikam nebija tas gudrākais. Vienu uzmetu gaisā, kad mani pamanīja un es izbijos. Tādu papīra lietu biju redzējis fimās ar naudas banknotēm. Šis bija labāks. Vismaz man tā likās šļūkdams uz lielās somas pa nogāzi lejā atmetis galvu atpakaļ varēju uz to noskatīties.
Pēdējiem metri tika paviekti nevis šļucot, bet metot kūleņus. Lodes par brīnumu nesvilpa, vismaz es nedzirdēju. No sitiena pa galvu biju zaudējis uz laiku dzirdi. Galvā kautkas dūca, šņāca, bet neko konkrētu nedzirdēju, un tobrīd tas arī nebija vajadzīgs. Vajadzēja tikt tālu prom, apdomāt, vai tomēr labāk to nedarīt. Līdz šim nekas labs no tā nav sanācis.
Music: Dreame Theater
|
|
| |
|
|
| 15.07.08 14:09 |
Убейменянежно | Хех... |
ru |
Побед: 7777
Mood: улыбчивое  Music: Eagles - Отель Калифорния
|
| Comments: 28 | |
| |
|
|
| updated 17.07.08 18:25 15.07.08 00:00 |
Pollyanna | Всё. :) Для вас нет заданий в этом подземелье... |
ru |
 • Demons city - Рыцарь первого круга, 24999 / 24999
|
| Comments: 8 | |
| |
|
|
| 14.07.08 16:33 |
Лизка | О кино |
ru |
Ходили вчера на "Знакомьтесь: Дейв". В очередной раз убедилась в том, что есть актёры, которые делают даже самый дебильный фильм интересным. Точнее, не столько интересным, сколько смешным. Эдди Мерфи - мужчина, чьей вечной молодости и энергии позавидует едва ли не любая женщина. Он делает кино! Вот реально - фильм ни о чём. Но игра Мерфи - это нечто. Его мимика приводит в восторг... и истерический смех:) Преклоняюсь:)
А ещё, как бы между прочим, посмотрели "Судный день". Уже до дыр заезженный сценарий - вирус поражает человечество и требуется герой, который это человечество спасёт. Таким героем становится Рона Митра - по-моему, идеально подходящая на эту роль девушка. Красивое лицо, красивая подтянутая фигура, грозный взгляд  - все, что надо:)) Короче, сюжет фильма пересказывать не буду. Просто скажу, что были там красивые кадры и забавные моменты. Непредсказуемый (во всяком случае, мной) хеппи-энд. В целом - просмотром довольна.
А ещё "Хэнкок". Фильм на один просмотр. Ну очень уж из ничего высосано=/
Mood: улыбчивое Music: Christina Aguilera - Come On Over
|
| Comments: 11 | |
| |
|
Total posts: 5844 Pages: 585
1.. 10.. 20.. 30.. 40.. 50.. 60.. 70.. 80.. 90.. 100.. 110.. 120.. 130.. 140.. 150.. 160.. 170.. 179 180 181 182 183 184 185 186 187 188 189 190.. 200.. 210.. 220.. 230.. 240.. 250.. 260.. 270.. 280.. 290.. 300.. 310.. 320.. 330.. 340.. 350.. 360.. 370.. 380.. 390.. 400.. 410.. 420.. 430.. 440.. 450.. 460.. 470.. 480.. 490.. 500.. 510.. 520.. 530.. 540.. 550.. 560.. 570.. 580..
|
|
| Mo |
Tu |
We |
Th |
Fr |
Sa |
Su |
| | | | | 1 | 2 | | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | | |
|
Механический Убийца ковырялся в зубах, и в это время бесстрастный Моль (зверь Ренфри) робко вломил удар магической ослепительной силой в пищевод соперника. -56 [0/2500]
Утерянная Сущность Шлема
Утерянная Сущность Амулета
